Kāpēc plastmasas pārstrāde joprojām nav atrisināta?

Plastmasa ir viens no visplašāk izmantotajiem materiāliem pasaulē – izturīga, daudzpusīga un lēta ražošanā. Tomēr tieši šīs īpašības padara to par ilgtermiņa problēmu, kad tā kļūst par atkritumiem. Neraugoties uz gadu desmitiem ilgiem informatīvajiem pasākumiem, tikai apmēram 9% no visas saražotās plastmasas ir pārstrādāts.

Viens no iemesliem ir dizains: liela daļa plastmasas iepakojuma un izstrādājumu nekad netika radīti ar domu par pārstrādi. Materiālu maisījumi, krāsvielas, piedevas un piesārņojums padara procesu daudz sarežģītāku nekā tikai иzkausēt veco produktu jaunā.

Otrs iemesls ir infrastruktūra: pārstrādes sistēmas valstīs ievērojami atšķiras, un daudzviet tās vēl nespēj tikt galā ar plastmasas veidu daudzveidību.

Plastmasas pārstrādes būtība ir izmantotu izstrādājumu atgūšana, to sadalīšana un pārveidošana izejmateriālos jaunu produktu ražošanai. Mērķis – pēc iespējas ilgāk saglabāt plastmasu apritē, samazinot nepieciešamību ražot jaunu no fosilajiem resursiem. Taču atšķirībā no stikla vai metāliem, plastmasas kvalitāte ar katru pārstrādes ciklu var pazemināties, kas ierobežo atkārtotu izmantošanu sākotnējā formā.

Nākamajos ierakstos aplūkosim galvenās tehnoloģijas, kas padara pārstrādi iespējamu, izaicinājumus, ar kuriem tās saskaras, un arvien nozīmīgāko politikas lomu plastmasas nākotnes veidošanā.

RMP uzskata, ka plastmasas pārstrādes uzlabošanai nepieciešama gan vietējā rīcība, gan saskaņotība ar plašākām Eiropas iniciatīvām. Mēs izpētām tehnoloģijas un sadarbības iespējas, kas varētu dot reālu pienesumu Baltijas reģionā.