Granulēšanas un plastmasas granulu ražošanas līnijas

Plastmasas granulēšanas galvenās priekšrocības

Plastmasas granulu ražošana ir nepieciešama, lai pārveidotu atkritumus alternatīvā kurināmajā vai produktā tālākai pārstrādei. Daudzi plastmasas veidi var tikt atkārtoti izmantoti rūpniecībā.

Plastmasas granulu ražošana var kļūt par svarīgu aprites ekonomikas sastāvdaļu, pārveidojot plastmasas atkritumus vērtīgā izejmateriālā. Plastmasas granulas var izmantot dažādos veidos: kā alternatīvu kurināmo cementa rūpnīcās vai elektrostacijās, vai kā izejvielu turpmākai pārstrādei — mehāniskai vai ķīmiskai.

Mazāk atkritumu

Samazināts atkritumu daudzums poligonos: granulu ražošana ļauj pārstrādāt atkritumus, kas citādi nonāktu atkritumu poligonā, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi uz vidi.

Energoefektivitāte

Energoefektivitātes paaugstināšana: plastmasas granulas var izmantot kā kurināmo, pārvēršot atkritumus enerģijas avotā.

Pārstrāde

Rūpnieciskā atkārtotā izmantošana: daudzus plastmasas veidus var pārstrādāt granulās, kuras pēc tam tiek izmantotas jaunu izstrādājumu ražošanā.

Pārstrādei un atkārtotai granulēšanai piemērotu plastmasu saraksts

Plastmasas granulēšana un tās atkārtota izmantošana jaunu izstrādājumu ražošanā ir svarīga pārstrādes procesa sastāvdaļa. Tomēr ne visas plastmasas ir vienlīdz piemērotas šim procesam — to pārstrādes iespējas ir atkarīgas no ķīmiskā sastāva, struktūras un pielietojuma jomas. Zemāk norādīti plastmasu veidi, kurus var granulēt un izmantot atkārtoti:

HDPE — Augstas blīvuma polietilēns. Pielietojums: piena pudeles, kannas, ķīmiskie iepakojumi.
Atkārtota izmantošana: pārstrādei jaunās pudelēs, caurulēs, konteineros, plastmasas paletēs.

LDPE — Zemas blīvuma polietilēns. Pielietojums: iepakojuma plēves, plastmasas maisiņi, atkritumu maisi. Atkārtota izmantošana: jaunu maisiņu, plēvju, iepakojumu un būvniecības materiālu (piemēram, siltumizolācijas) ražošanai.

PP — Polipropilēns. Pielietojums: pārtikas konteineri, pudeļu vāciņi, auto detaļas.
Atkārtota izmantošana: jaunu konteineru, kastu, šķiedru, interjera elementu un automobiļu detaļu ražošanai.

PS — Polistirols. Pielietojums: pārtikas paplātes, vienreizlietojamie iepakojumi, glāzītes, siltumizolācijas materiāli.
Atkārtota izmantošana: pārstrādāts tiek izmantots iepakojumu, izolācijas materiālu un mājsaimniecības preču ražošanā.

PVC — Polivinilhlorīds. Pielietojums: caurules, logu rāmji, kabeļi, farmaceitiskie iepakojumi.
Atkārtota izmantošana: pārstrādei jaunās caurulēs, būvmateriālos un citos izstrādājumos būvniecības vajadzībām.

ABS, neilons — Inženiertehniskās plastmasas. Pielietojums: elektronikas komponentes, automobiļu detaļas, rotaļlietas.
Atkārtota izmantošana: automobiļu un elektronikas rūpniecībā, kā arī jaunu detaļu, piemēram, elektronikas korpusu vai auto detaļu ražošanai.

Nawrocki Pelleting Technology projektē ražošanas līnijas, kas ietver visus nepieciešamos procesus ar pilnībā automatizētu vadību, atbilstoši Industry 4.0 standartiem. Visas granulēšanas iekārtas tiek ražotas Eiropas Savienībā.

Tekstils un plastmasa uzmanības centrā - ES regulējums

Jaunākie atjauninājumi:

1. Atkritumu pamatdirektīva un paplašinātā ražotāju atbildība (Extended Producer Responsibility - EPR)

• 2025.gada februārī ES vienojās par grozījumiem Atkritumu pamatdirektīvā, ieviešot obligātas EPR sistēmas tekstilam. Ražotājiem būs jāmaksā iemaksas, kuru apjoms tiks noteikts atkarībā no produktu izturības un pārstrādājamības.
• No 2025. gada 1. janvāra visām dalībvalstīm bija jānodrošina atsevišķa tekstila atkritumu savākšana. Francijā un Nīderlandē šīs sistēmas jau darbojas, bet citās valstīs - Spānijā, Itālijā, Vācijā, kā arī Baltijas reģionā - ieviešana notiek dažādos tempos.
• Mērķis ir ne tikai palielināt savāktā tekstila daudzumu, bet arī nodrošināt taisnīgu izmaksu sadali starp ražotājiem un patērētājiem.

2. Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regula (Ecodesign for Sustainable Products Regulation - ESPR)

• Kopš 2024. gada jūlija jaunā ekodizaina regula attiecas uz gandrīz visām preču kategorijām, tostarp tekstilu un plastmasu.
• 2030. gada darba plānā prioritāte piešķirta tekstilam, mēbelēm ar augstu plastmasas saturu, riepām un matračiem.
• Plānots ieviest digitālos produktu pasi (Digital Product Passport - DPP), aizliegumus iznīcināt nepārdotus tekstila izstrādājumus un apavus, kā arī noteikumus par izturību un pārstrādājamību.
• Tekstila jomā pirmie deleģētie akti gaidāmi 2027. gadā, bet to piemērošana sāksies no 2028. gada.

3. Atbalsta platformas un rīki

• 2025.gada maijā Eiropas Komisija atklāja ES Tekstila ekosistēmas platformu – digitālu centru ieinteresētajām pusēm. Tā piedāvā informāciju par likumdošanu, finansējuma iespējām, nozares pasākumiem, kā arī vietu zināšanu apmaiņai un partnerību veidošanai.
• Profesionāļiem un uzņēmumiem tā ātri kļuvusi par būtisku resursu, lai orientētos mainīgajā ES vidē.

Kāpēc plastmasas pārstrāde joprojām nav atrisināta

Plastmasa ir viens no visplašāk izmantotajiem materiāliem pasaulē – izturīga, daudzpusīga un lēta ražošanā. Tomēr tieši šīs īpašības padara to par ilgtermiņa problēmu, kad tā kļūst par atkritumiem. Neraugoties uz gadu desmitiem ilgiem informatīvajiem pasākumiem, tikai apmēram 9% no visas saražotās plastmasas ir pārstrādāts.

Viens no iemesliem ir dizains: liela daļa plastmasas iepakojuma un izstrādājumu nekad netika radīti ar domu par pārstrādi. Materiālu maisījumi, krāsvielas, piedevas un piesārņojums padara procesu daudz sarežģītāku nekā tikai иzkausēt veco produktu jaunā. Otrs iemesls ir infrastruktūra: pārstrādes sistēmas valstīs ievērojami atšķiras, un daudzviet tās vēl nespēj tikt galā ar plastmasas veidu daudzveidību.

Plastmasas pārstrādes būtība ir izmantotu izstrādājumu atgūšana, to sadalīšana un pārveidošana izejmateriālos jaunu produktu ražošanai. Mērķis – pēc iespējas ilgāk saglabāt plastmasu apritē, samazinot nepieciešamību ražot jaunu no fosilajiem resursiem. Taču atšķirībā no stikla vai metāliem, plastmasas kvalitāte ar katru pārstrādes ciklu var pazemināties, kas ierobežo atkārtotu izmantošanu sākotnējā formā.