Mikroplastmasa un mikrošķiedras – mazas daļiņas ar lielu ietekmi

Gan tekstila, gan plastmasas nozare saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem atkritumu apsaimniekošanā – un viens no lielākajiem ir kaut kas tāds, ko ar aci nevar redzēt. Lielākā daļa ir dzirdējuši par mikroplastmasu – sīkām daļiņām, kas atlūst no lielākiem plastmasas izstrādājumiem un nonāk ūdenī, augsnē un pat gaisā. Taču mazāk zināms ir tas, ka tekstila nozarei ir sava šīs problēmas versija – mikrošķiedras, mikroskopiski pavedieni, kas izdalās no apģērbiem mazgāšanas, valkāšanas un ražošanas laikā. Tie ir gandrīz neredzami, taču to ietekme pieaug, un to izpratne ir svarīga gudrāku aprites sistēmu veidošanai.

Mikroplastmasa ir plastmasas daļiņas, kas ir mazākas par 5 milimetriem. Tās veidojas, lielākiem plastmasas izstrādājumiem sadaloties saules ietekmē, berzes, mazgāšanas vai lietošanas laikā. Mikrošķiedras savukārt ir specifisks mikroplastmasas veids – ļoti smalki pavedieni, kas visbiežāk izdalās no sintētiska vai jaukta sastāva tekstilizstrādājumiem. Tie rodas ražošanas, ikdienas lietošanas, mazgāšanas un žāvēšanas laikā. Arī dabīgās šķiedras (piemēram, kokvilna vai vilna) var kļūt par mikrošķiedrām, īpaši, ja tās ir krāsotas, pārklātas vai ķīmiski apstrādātas, kas palēnina to sadalīšanos.

Mikroplastmasa ir konstatēta visur – upēs, okeānos, lauksaimniecības augsnēs, dzeramajā ūdenī un pat gaisā. Zinātnieki tās ir atklājuši zivīs, jūras sāli un arvien biežāk arī cilvēka audos. Patiesībā mēs joprojām nezinām pilnu ilgtermiņa ietekmi uz veselību. Pētījumi turpinās, un bažas pieaug. Taču zināms ir tas, ka, mikroplastmasai nokļūstot vidē, to savākt gandrīz nav iespējams. Tā uzkrājas, pārvietojas pa barības ķēdēm un saglabājas gadu desmitiem vai pat gadsimtiem.

Mikroplastmasas avotu ir daudz – sintētiskie apģērbi, kas mazgāšanas laikā izdala mikrošķiedras; riepu nodilums uz ceļiem; iepakojums un plēves, kas sadalās fragmentos; zvejas rīki, kas degradējas jūrās; rūpnieciskie procesi, kas rada putekļiem līdzīgas polimēru daļiņas. Vien tekstila nozare tiek lēsta kā līdz pat 35% mikroplastmasas avotu okeānos, padarot to par vienu no lielākajiem piesārņotājiem.

Ņemot vērā emisiju apmēru, mikroplastmasas un mikrošķiedru samazināšanai ir nepieciešama koordinēta rīcība visā vērtību ķēdē. Kamēr veselības ietekmes joprojām tiek pētītas, ir vairāki praktiski risinājumi, kas jau tagad var samazināt mikroplastmasas un mikrošķiedru izdalīšanos:

• uzlabots tekstila un polimēru dizains: stiprākas dzijas, ciešāki audumi, mazāk pārklājumu un vienkāršāki materiālu sastāvi samazina daļiņu atdalīšanos;
• filtrēšanas tehnoloģijas: veļas mašīnu filtri, industriālās filtrēšanas iekārtas un attīstītas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas spēj uztvert daļiņas pirms to nonākšanas vidē;
• gudrāki datu risinājumi: Digitālie produktu pasu (DPP) dati palīdz noteikt šķiedru un polimēru tipu, uzlabojot šķirošanu un notveršanas tehnoloģijas;
• augstas kvalitātes pārstrādes sistēmas: kontrolētas apstrādes vidē šķiedras var labāk savākt, vienlaikus samazinot nepieciešamību pēc jaunām plastmasām un sintētikas;
• politikas pasākumi: paplašinātās ražotāja atbildības un ekodizaina prasības mudina radīt izstrādājumus, kas izdala mazāk šķiedru un ir izsekojamāki un izturīgāki.

Apvienojot labāku produktu dizainu un efektīvas savākšanas sistēmas, pārstrāde kļūst par daļu no plašākas stratēģijas mikroplastmasas un mikrošķiedru emisiju samazināšanai.

RMP uzskata mikroplastmasas un mikrošķiedru piesārņojumu par kopīgu izaicinājumu plastmasas un tekstila nozarei – un par kopīgu inovāciju iespēju. Uzlabojot dizainu, atbalstot kvalitatīvu pārstrādi un ieviešot datu risinājumus, mēs varam palīdzēt samazināt šo neredzamo piesārņotāju daudzumu. Mikroplastmasa ir maza, taču tās risināšanai ir nepieciešama liela, koordinēta rīcība. Ar pareizajām tehnoloģijām un partnerībām mēs varam veidot tīrāku, ilgtspējīgāku nākotni.