Iekārtas kurināmo brikešu ražošanai no zāģu skaidām

Kurināmās briketes, kas pazīstamas arī kā peletes, kļūst arvien populārākas kā cietais kurināmais, kuru izmanto privātmāju un rūpniecības ēku apkurei, bet tādas iekārtas kā, piemēram, preses brikešu ražošanai - tas ir galvenais instruments šī kurināmā ieguvei. Tāpēc daudzi cilvēki, kuriem ir pieejamas lētas izejvielas pelešu ražošanai, domā par to, kur un kā iegādāties preses brikešu ražošanai vai skaidu brikešu iekārtas vieglai kurināmo brikešu ražošanai.

Kas ir kurnāmās briketes?

Briketes tiek izgatavotas, presējot dabiskas izcelsmes izejvielas, bet tās iedala, ņemot vērā to izmēru un formu, kā arī ražošanas veidu. Brikešu ražošanai visbiežāk izmanto sekojošas izejvielas:

• Kokapstrādes un mežizstrādes atlikumi - zāģu skaidas, ēveļskaidas, koku miza, lapas, kā arī pat skujas.
• Lauksaimniecības mašīnbūves atlikumi - kvieši, rīsi, griķi, saulespuķu sēnalas.
• Salmi, cukurniedres, nelieli kūdras gabaliņi, ogles.
• Putnu izkārnījumi, kas izveidojas lielos daudzumos putnu fabriku lielo izmēru dēļ.

Kurināmās briketes ir ļoti iecienītas kā cietā kurināmā alternatīva. Ražošanas tehnoloģija nav sarežģīta un tad, ja ir atbilstoša iekārta, kurināmās briketes var ražot no atlikumiem. Kurināmām briketēm ir plašs pielietojums. Tās var izmantot māju apkurei, rūpnieciskām vajadzībām, katlu telpām un krāsnīm. Tās tiek izgatavotas no presētām zāģu skaidām, koka skaidām, kūdras, salmiem, skujām, sēklām, kauliņiem. Atkarībā no izmantotās izejvielas var noteikti to, cik lielā mērā sadegs izejvielas, kāds būs pelnu daudzums, kā arī to, kāds būs izdalītā siltuma lielums un kvēpu daudzums. Kurināmās briketes bieži sauc arī par elektrodu briketēm. Tām ir taisnstūra vai kvadrāta forma, noapaļoti stūri, tās viegli lūst un tām ir lieliska siltumizturība. Šī tehnoloģija ļauj racionāli izmantot ražošanas atlikumus un ietaupīt cita veida kurināmo. Kurināmo brikešu ražošanas tehnoloģija.

Kurināmo brikešu galvenās priekšrocības ir to siltumatdeve, uzglabāšanas iespēja un kurināmā zemais mitruma līmenis, pateicoties kam atmosfērā nonāk mazāk kurināmā, bet virtuves krāsniņu un kamīnu skursteņi netiek piesārņoti ar kvēpiem un sadegšanas produktiem. Šī kurināmā ražošanas process ir atkarīgs no izmantotajām izejvielām. Koksnes atlikumi: zāģu skaidas, miza, šķelda; neapstrādāti lauksaimniecības atlikumi: salmi, skaidas, saulespuķu čaumalas, griķi, rīsi; citi degoši materiāli: skujas, kūdra, ogļu daļiņas utt.

Izejvielas sasmalcina, žāvē un presē. To var izdarīt ar sildīšanas vai bez tās palīdzības, bieži tiek pielietots augsts spiediens, lai daļiņas labāk sasaistītos kopā. Netiek izmantots neviens cits maisījums, izņemot lignīnu, kurš ir dabīgā saistviela augu atlieku šūnās. Siltums un spiediens piešķir briketēm viendabīgu, apaļu struktūru, kas nepieciešama šī kurināmā tālākai transportēšanai.